Tavs mugurkauls – ķermeņa balsts un kustību pamats
Mugurkauls ir viena no svarīgākajām cilvēka kustību-balsta struktūrām. Tas nodrošina ķermeņa stabilitāti, kustības un aizsargā muguras smadzenes. Šajā rakstā uzzināsiet, kā veidota mugurkaula anatomija, kāda nozīme ir tā fizioloģiskajiem izliekumiem un kā rodas viena no biežāk sastopamajām stājas problēmām – augšējais krusteniskais sindroms.
Mugurkaula anatomija
Mugurkaulu veido 33–34 skriemeļi: 7 kakla, 12 krūšu, 5 jostas skriemeļi, kā arī saaugušie krustu un astes kaula skriemeļi. Starp skriemeļiem atrodas starpskriemeļu diski, kas darbojas kā amortizatori un nodrošina mugurkaula kustīgumu.
Vesels mugurkauls no sāniem nav taisns – tam ir fizioloģiski izliekumi. Kakla un jostas daļā mugurkauls izliekts uz priekšu (lordoze), bet krūšu un krustu daļā – uz aizmuguri (kifoze).
Šie izliekumi palīdz vienmērīgi sadalīt ķermeņa svaru, amortizē triecienus ejot un skrienot un ļauj saglabāt līdzsvaru. Ja izliekumi palielinās vai izlīdzinās, mainās slodzes sadalījums uz locītavām, muskuļiem un saitēm, kas ikdienā atspoguļojas stājā un var izraisīt diskomfortu.
Augšējais krusteniskais sindroms
Augšējais krusteniskais sindroms ir muskuļu disbalanss kakla, plecu un krūšu rajonā. Tas bieži attīstās ilgstoša sēdoša darba, darba pie datora un telefona lietošanas rezultātā.
Sindroms ieguvis nosaukumu no “X” veida izkārtojuma: pa vienu diagonāli atrodas saspringtie un saīsinātie muskuļi – augšējā trapecveida muskulis, lāpstiņas cēlājmuskulis un krūšu muskuļi –, bet pa otru diagonāli – novājinātie dziļie kakla saliecēji un lāpstiņu stabilizētāji.
Biežākās pazīmes:
- Galvas pozīcija uz priekšu;
- Noapaļoti un uz priekšu virzīti pleci;
- Saspringti kakla, plecu un krūšu muskuļi;
- Sāpes kakla un krūšu daļā;
- Galvassāpes;
- Samazināts kustību apjoms kakla un plecu locītavās.
Augšējais krusteniskais sindroms – ārstēšana un vingrinājumi
Fizioterapijas mērķis ir atjaunot muskuļu līdzsvaru, mazināt sāpes un uzlabot stāju. Terapija sākas ar funkcionālu izvērtēšanu, pēc kuras tiek sastādīta individuāla vingrojumu programma.
Stājas korekcija nenotiek vienas dienas laikā – regulāri vingrinājumi un ikdienas paradumu maiņa ir galvenais panākumu pamats. Programma parasti ietver:
- Saspringto krūšu, augšējās trapecveida un kakla muskuļu stiepšanas vingrinājumi;
- Dziļo kakla saliecēju muskuļu aktivizēšanas vingrinājumi;
- Lāpstiņu stabilizējošo muskuļu, īpaši rombveida muskuļu un trapecveida muskuļa vidējās un apakšējās daļas, stiprināšana;
- Plecu joslas stabilitātes un stājas korekcijas vingrinājumi;
- Elpošanas un kustību koordinācijas vingrinājumi.
Tikpat svarīga kā vingrošana ir darba vietas ergonomika: monitoram jāatrodas acu līmenī, krēslam jāatbalsta mugura, bet elkoņiem jābūt atbalstītiem aptuveni 90 grādu leņķī.
Profilaksei ieteicams ik pēc 30–45 minūtēm piecelties, izkustēties un mainīt pozu. Regulāras fiziskās aktivitātes un savlaicīga vēršanās pie fizioterapeita palīdz novērst stājas problēmu attīstību un saglabāt veselu mugurkaulu ilgtermiņā.
Izmantotā literatūra
- Eglīte, K. (2012). Anatomija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds
- Muscolino, J. (2015). Upper Crossed Syndrome. Journal of the Australian Traditional Medicine Society, 21(2)
- Daneshmandi, H., Harati, J. and Fahim, S. (2017). Bodybuilding links to Upper Crossed Syndrome. Physical Activity Review, 5(1)
Vajadzīga individuāla palīdzība?
Piesakies konsultācijai — kopā izvērtēsim situāciju un sastādīsim Tev piemērotu plānu.
Pieteikt vizīti